Tirgus pārskats – Lauku zemes tirgus tendences pēc 2014.gada tirgus regulējuma izmaiņām

2016. gada 22. decembris, Kadastrālā vērtība

Ik pa laikam publiskajā telpā arī pēc 2014.gadā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” pēc kuriem lauksaimniecības zemi varēja iegādāties  arī ārvalstnieki, bet visiem zemes pircējiem noteica stingrākas prasības pret pieredzi lauksaimniecībā un atbilstošu izglītību, izskan viedokļi par lauksaimniecības zemes nonākšanu ārvalstnieku īpašumā. Lai rastu izpratni par to, kā grozījumi ietekmē lauksaimniecības zemes tirgu, kādas ir īpašnieku sastāva maiņas tendences, Dienests ir sagatavojis nekustamā īpašuma tirgus pārskatu.

Pārskatā analizēta Kadastra informācijas sistēmā no 2014.gada 1.janvāra reģistrētā informācija par lauku zemes īpašniekiem un Nekustamā īpašuma tirgus darījumu datu bāzē reģistrētajiem darījumiem un cenu izmaiņām ar lauksaimniecības zemi.

Ārvalstnieku-fizisku personu īpašumā 2014.gadā ir 27 tūkst. ha, bet 2016.gadā 29 tūkst. ha lauku zemes, kas sastāda 0.5 % no kopējās lauku zemes platības. Savukārt to īpašumā esošā lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido 0.7% 2014.gadā (15 tūkst. ha) un 0.8% 2016.gadā (16 tūkst. ha).

Ārvalstnieku īpašnieku skaitam tendence ir palielināties, taču minimāli mainās to rīcībā esošās meža zemes un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Tas skaidrojams ar to, ka ārvalstnieki, kuriem interesēja saimnieciskā darbība ar lauksaimniecības zemi, to varēja darīt arī pirms zemes tirgus liberalizācijas – dibinot Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības, pārsvarā SIA, ko likums neierobežoja.

Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā ievērojami samazinājies darījumu skaits un tirgotā platība. Ārvalstnieku īpatsvars darījumu dalībnieku skaitā ir nepamanāms. Neskatoties uz to, ka attiecīgie likuma grozījumi spēkā stājās 2014.gada novembrī, tirgus ietekme jūtama tikai sākot no 2015.gada. Darījumu skaita kritums ir aptuveni 20% – 30%. Tirgus ietekmes konstatācija tikai 2015.gadā skaidrojama ar to, ka tirgus dalībnieki vēl 2014.gadā pēc grozījumu stāšanās spēkā atsevišķos gadījumos pirkuma līgumus slēdza ar “atpakaļejošu” datumu”, tādējādi izvairoties no ierobežojošo normu ietekmes. Turklāt likums nenoteica veikt obligātu īpašumtiesību maiņas reģistrāciju zemesgrāmatā.

Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenu izmaiņām, secināms, ka būtiskas izmaiņas no 2014.gada nav vērojamas, tās vairāk ir augušas Zemgales un Kurzemes reģionos. Vidējo vērtību svārstības īstermiņa – ceturkšņa robežās visdrīzāk saistītas ar gadījuma raksturu, kā piemēram tirgū vairāk nonākušas zemākas kvalitātes zemes utml.

Lasīt pārskatu!


    Tiek darbināts uz WordPress | Fona attēls © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra