Stājas spēkā 2017.gada kadastrālās vērtības

2017. gada 2. janvāris, Kadastrālā vērtība

Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā ir pārrēķinājis visu kadastra objektu kadastrālās vērtības 2017. gadam.

Kadastrālās vērtības ir publicētas portālā www.kadastrs.lv, kur tās var uzzināt, meklējot kadastra objektu pēc kadastra numura, apzīmējuma, adreses vai nosaukuma. Turklāt ērti un operatīvi jaunās kadastrālās vērtības var uzzināt arī mobilajā lietotnē Kadastrs.lv.

Kaut arī 2017.gadā kadastrālo vērtību aprēķinā piemēro to pašu kadastrālo vērtību bāzi, kas bija spēkā 2016.gadā, tomēr ir virkne izmaiņu, kas rada kadastrālo vērtību pieaugumu zemei un ēkām.  2017.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” attiecībā uz kultūrvēsturisko apgrūtinājumu izvērtēšanu zemei un ēkām, kā arī izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķinā vairākstāvu dzīvokļiem. Tiesa, objektu loks, kas šīs izmaiņas skar nav liels.

No Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām 1 miljons zemes vienībām, apgrūtinājuma “Kultūras, vēstures un rekreācijas objekti” neizvērtēšana kadastrālo vērtību pieaugumu rada vien 1.4% jeb 13 885 zemes vienībām, lielākais skaits Rīgā (4551), Jūrmalā (2696), Daugavpils novadā (377), Alūksnes novadā (280), Daugavpilī (274) un ap 200 zemes vienībām Grobiņas, Gulbenes, Ķekavas un Talsu novados.  Ne visām ar šo apgrūtinājumu esošām zemes vienībām kadastrālā vērtība pieaug.  Ir 7113 zemes vienību jeb 34% no kopējā apgrūtināto zemes vienību skaita, kurām kadastrālā vērtība nemainīsies, jo bez minētā apgrūtinājuma reģistrēti arī citi vērtību ietekmējošie, kuriem kadastrālās vērtības samazinājums saglabājas.

Kadastrālo vērtību joprojām samazina 3348 ēkām jeb 80% šādu ēku ir reģistrēts valsts vai vietējas nozīmes kultūrvēsturiskais apgrūtinājums. No 1,4 miljoni lielā ēku skaita kadastrālo vērtību pieaugumu skar vien 847 atjaunotas kultūrvēsturiskas ēkas. Lielākais ēku skaits Rīgā (344), Jūrmalā (162), Daugavpilī (27) un ap 10 Jelgavā, Alūksnes, Amatas, Dobeles, Gulbenes, Talsu un Tukuma novados.

Savukārt no valstī reģistrētajiem 2 miljoniem telpu grupu vairākstāvu dzīvokļiem kadastrālo vērtību pieaugums skar 7322 dzīvokļus. No tiem kadastrālo vērtību pieaugums 11% apmērā ir 4316 dzīvokļiem, 50% apmērā –  1836, bet 67% apmērā  1170 dzīvokļiem. Lielākais vairākstāvu dzīvokļu skaits ir Rīgā (1412), Daugavpilī (991), Jūrmalā (433), Mārupes novadā (297), Salaspils novadā (182) un Liepājā (163), tāpat kā lielākais kadastrālo vērtību pieaugums ir šajās teritorijās.

Vairāk par minētajām izmaiņām iespējams uzzināt vietnes www.kadastralavertiba.lv sadaļā “Izmaiņas kadastrālajā vērtēšanā 2017.gadā”.

Pārējiem kadastra objektiem kadastrālās vērtības var būt mainījušās, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas izmaiņas objektu raksturojošos datos. Piemēram: zemei pašvaldība mainījusi lietošanas mērķi, reģistrēti vai dzēsti apgrūtinājumi, pēc uzmērīšanas mainīti zemes lietošanas veidi vai precizēta zemes vienības platība; būvēm – mainīts lietošanas veids, precizēts ēkas fiziskais nolietojums, mainīti apjoma rādītāji. Šādos gadījumos kadastrālā vērtība mainījusies ap 51 000 zemes vienību, gandrīz 10 000 ēku un 15 000 telpu grupu.

Kadastrālā vērtība visiem īpašumiem tiek aprēķināta katru gadu uz 1. janvāri, aktualizējot to atbilstoši iepriekš pieņemtiem normatīvajiem aktiem (mainīts vērtēšanas modelis jeb aprēķina formulas,  apstiprināti jauni zemes vērtību zonējumi, atbilstoši tirgus situācijai aktualizētas bāzes vērtības). Šim gadam vērtības ir pārrēķinātas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016. un 2017. gadam“.


    Tiek darbināts uz WordPress | Fona attēls © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra