Cenu indekss valstī

Valsts zemes dienests, sekojot līdzi izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū, aprēķināja cenu indeksus pret 2012.gada I. pusgadu, aprēķinos izmantojot zemesgrāmatā reģistrētos pirkuma darījumus (uz 2019.gada 1.augustu datu bāzē uzkrāts vairāk kā 865 000 darījumu). Aprēķinātie cenu indeksi atspoguļo vidējās nekustamo īpašumu cenu svārstības valstī apskatāmajā laika periodā.

Tā kā īpašumtiesības zemesgrāmatā bieži netiek nostiprinātas uzreiz pēc darījuma, tad laika gaitā aprēķinātajos cenu indeksos notiek nelielas korekcijas.

Zemāk pieejama cenu izmaiņu tendence valstī pret 2012.gada pirmo pusgadu.

1.attēls – Cenu izmaiņu tendence valstī pret 2012.gada pirmo pusgadu

No 1.attēla redzams, ka valsts cenu indeksam ilgtermiņā ir tendence pieaugt: no zemāka punkta ar vērtību „0.9” 2015.gada beigās līdz vērtībai „1.25” 2019.gada sākumā. Pēdējā gada laikā, ar sezonalitātes svārstībām, ir vērojams pieaugums.

Cenu indeksa aprēķinā tiek ietvertas visas nekustamo īpašumu darījumu objektu grupas (grupu dalījumu, skatīt nekustamā īpašuma tirgus cenu indeksa noteikšanas metodikā). Tas nozīmē, ka cenu indeksu ietekmē ne tikai darījumu cenu izmaiņas darījumu objektu grupā, bet arī tirgus struktūras maiņa, tajā skaitā, vienas grupas ietvaros. Līdz ar to nevar apgalvot, ka cenu indeksa svārstības īstermiņā atspoguļo nekustamā īpašuma vērtību maiņu. Cenu indeksa svārstības pēdējo gadu laikā saistītas ar to, ka vairāku darījumu objektu grupu ietvaros mainījās struktūra un “dārgo” darījumu objektu īpatsvars. Piemēram, cenu indeksa aprēķinā izmantojamās vidējās darījumu summas pārskata periodos dažām darījumu objektu grupām laika posmā no 2014. gada beigām līdz 2016.gadam samazinājās, jo ziņas par izmaiņām Imigrācijas likumā, saistībā ar termiņa uzturēšanās atļauju iegūšanu Latvijā, jau pirms to pieņemšanas nonāca kaimiņvalstu mediju redzeslokā un ieguldījumi īpašumos Latvijā tika novērtēti kā riskanti. Rezultātā būtiski saruka  darījumu skaits ar vērtību virs 200 000 eiro.

Darījumu skaits laikā periodā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 1.augustam redzams 2.attēlā.

2.attēls. Darījuma skaits no 2012.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 1.augustam

Darījumu skaits pēc darījuma objekta sastāva laikā periodā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 1.augustam redzams 3.attēlā.

3.attēls. Darījuma skaits pēc darījuma objekta sastāva no 2012.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 1.augustam

No 2. un 3.attēla redzams, ka 2014. gadā ir bijis lielākais darījumu skaita pieaugums, kas saistīts ar gada sākumā pieņemtajām izmaiņām likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” par zemes iegūšanu īpašumā arī ārvalstniekiem. Savukārt 2014.gada 1.novembrī stājās spēkā likuma grozījumi, kas paredz lauksaimniecības zemes pircējiem paaugstinātas prasības pret pieredzi lauksaimniecībā un atbilstošu izglītību. Tirgus dalībnieki, lai izvairītos no ierobežojošo normu ietekmes, pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, atsevišķos gadījumos pirkuma līgumu slēdza ar “atpakaļejošu” datumu, mākslīgi palielinot darījumu skaitu 2014.gadā.

Darījumu skaitā vērojams ikgadējs cikliskums, kas saistīts ar nekustamā īpašumu tirgus sezonalitāti un citiem ietekmējošajiem faktoriem.


    Tiek darbināts uz WordPress | Fona attēls © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra