Cenu indekss valstī

Valsts zemes dienests, sekojot līdzi izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū, aprēķina cenu indeksu.  Tirgus analīzei izmanto Laspeiresa cenu indeksu, kas atspoguļo vidējās cenu svārstības valstī pārskata periodā salīdzinājumā ar bāzes, jeb atskaites periodu. Kā atskaites periods izmantots 2012.gada I. pusgads – laiks, kad nekustamā īpašuma tirgus ir stabilizējies pēc krīzes. Aprēķinos izmanto zemesgrāmatā oficiāli reģistrētos pirkuma darījumus (uz 2020.gada 1.jūniju datu bāzē kopumā uzkrāti vairāk kā 910 000 darījumi).

Tā kā īpašumtiesības zemesgrāmatā bieži netiek nostiprinātas uzreiz pēc darījuma, tad laika gaitā aprēķinātajos cenu indeksos var notikt nelielas korekcijas.

1.attēls. Cenu izmaiņu tendence valstī pret 2012.gada pirmo pusgadu

Cenu indeksa aprēķinā tiek ietvertas visas nekustamo īpašumu darījumu objektu grupas (grupu dalījumu skatīt cenu indeksa noteikšanas metodikā). Cenu indekss atkarīgs gan no darījumu daudzuma, gan naudas apjoma attiecīgajā grupā. Viennozīmīgi  nevar apgalvot, ka cenu indeksa svārstības īstermiņā atspoguļo nekustamā īpašuma vērtību maiņu, jo jāņem vērā, ka cenu indeksu ietekmē arī tirgus struktūras maiņa, tajā skaitā, vienas grupas ietvaros.

Piemēram, cenu indeksa svārstības var būt  saistīta ar to, ka darījumu objektu grupu ietvaros mainās “dārgo” darījumu objektu īpatsvars. Laika posmā no 2014. gada beigām līdz 2016.gadam samazinājās darījuma summas ar vērtību virs 200 000 eiro,  jo ziņas par izmaiņām Imigrācijas likumā, saistībā ar termiņa uzturēšanās atļauju iegūšanu Latvijā, jau pirms to pieņemšanas nonāca mediju redzeslokā un ieguldījumi īpašumos Latvijā tika novērtēti kā riskanti, tādejādi samazinājās lielo darījumu skaits.

2.attēls. Darījumu skaits no 2012.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 1.jūnijam

3.attēls. Darījumu skaits pēc darījuma objekta sastāva no 2012.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 1.jūnijam

Darījumu skaita izmaiņās atspoguļojas nekustamā īpašuma tirgu ietekmējoši lēmumi. Piemēram,  2014. gada vasarā darījuma skaita pieaugums saistīts ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, kas pieļāva zemi iegūt īpašumā arī ārvalstniekiem. Maksimālais darījumu skaits   2014.gada beigās saistīts ar likuma grozījumiem, kas ar 2015.gadu noteica lauksaimniecības zemes pircējiem paaugstinātas prasības – pieredzi lauksaimniecībā un atbilstošu izglītību. Tirgus dalībnieki, lai izvairītos no ierobežojošo normu ietekmes, pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, atsevišķos gadījumos pirkuma līgumus slēdza ar “atpakaļejošu” datumu, mākslīgi palielinot darījumu skaitu 2014.gada beigās.

 


    Tiek darbināts uz WordPress | Fona attēls © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra