Apbūves zemes kadastrālo vērtību ietekmējošie rādītāji

Zemes vienības novietojums

Būtiskākais vērtību ietekmējošais faktors ir novietojums – gan valsts, gan vienas pašvaldības ietvaros. Zemes vērtība nekustamā īpašuma tirgū būs augstāka tādai zemes vienībai, kas atrodas pieprasītā vietā un ar pieejamu infrastruktūru, nekā tādai, kas atrodas pilsētas vai ciema nomalē un bez nepieciešamajām inženierkomunikācijām.
Teritoriju atšķirības tirgū parāda izstrādātais vērtību zonējums katrai īpašumu grupai (dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskās apbūves).
Atkarībā no zemes vienības novietojuma valstī un konkrētā pašvaldībā katrā vērtību zonā katram lietošanas mērķim ir noteikta sava bāzes vērtība eiro par vienu kvadrātmetru.

Piemēram, individuālās apbūves zemes vienība – 1200 m², dzīvojamo māju apbūves zonējumā bāzes vērtība Rīgas pilsētā – 40 EUR/m², Subates pilsētā – 1 EUR/m².

Atšķirīgs zemes izmantošanas mērķis – atšķirīga vērtība. Izmantošanas mērķi nosaka pašvaldība

Jo lielāka zemes vienība, jo mazāka viena kvadrātmetra vērtība

Zemes bāzes vērtība ir noteikta standarta apbūves gabalam. Savukārt lielām zemes platībām kadastrālo vērtību koriģē, samazinot vērtību tai platībai, kas pārsniedz standartplatību. Gan standartplatība, gan koriģējošie koeficienti atkarībā no zemes izmantošanas un zemes vienības novietojuma pilsētā vai laukos ir mainīgi visā valstī, un tos ik gadus apstiprina Ministru kabinets.

Piemēram, standartplatība individuālās apbūves zemei – 1500 m², virsstandarta vērtību
samazinošais koeficients – 0.6 jeb virsstandarta zemei būs par 40% zemāka vērtība.

Zemes vērtību samazina arī apgrūtinājumi

Tos nosaka, zemi kadastrāli uzmērot. Apgrūtinājumu aizņemtajai platībai  vērtību samazina par 45 %, kas atbilst samazinošajam koeficientam 0,55. Ja apgrūtinājumi ir noteikti, bet nav zināma to platība, tad zemes kadastrālo vērtību samazina par 1 %; kopējais samazinājums nevar būt lielāks par 45%.


    Tiek darbināts uz WordPress | Fona attēls © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra